Kopš šī gada oktobra sākuma astoņpadsmit Liepājas Universitātes (LiepU) mācībspēki, kuri ir nodarbināti kādā no stratēģiskās specializācijas jomām, uzsāka intensīvus profesionālās angļu valodas kursus, pateicoties Eiropas Sociālā fonda projekta “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” (Nr. 8.2.2.0/18/A/021) finansiālajam atbalstam. Kursi norisinās trīs dažādu angļu valodas līmeņu grupās pie pieredzes bagātiem un profesionāliem angļu valodas pasniedzējiem – Solvitas Matvejevas, Dagnijas Deimantes-Hartmanes, Olgas Semjonovas un Baibas Kačanovas. Taču pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ no novembra sākuma visi dalībnieki turpina apgūt angļu valodu attālināti, izmantojot Zoom platformu.

Angļu valodas lektore Olga Semjonova par attālināto mācību procesu atzīst: „Mācīties tiešsaistē nav viegli, bet kopumā visi dalībnieki apmeklē nodarbības, pilda uzdevumus un piedalās diskusijās. Ar mājas darbiem rezultāts būtu ievērojamāks, taču runāšana attīstās un rakstītprasme arī.”

Viena no angļu valodas dalībniecēm, studiju programmas “Tūrisma un rekreācijas vadība” direktore un lektore Ilze Grospiņa saistībā ar kursu apguvi uzsver: „Esmu ļoti apmierināta, ka dotas iespējas uzlabot savas angļu valodas zināšanas, jo tās ir ļoti nepieciešamas starptautiskos projektos, jaunākās literatūras studijās un komunikācijā ar ārvalstu lektoriem. Nodarbības ir ļoti labi un pārdomāti sagatavotas, izmantojot dažādas mācīšanas metodes, lai nezaudētu interesi, uzmanību un būtu vieglāk apgūstamas. Izveidojusies laba komunikācija ne tikai ar pasniedzējiem, bet arī ar kolēģiem no citas fakultātes, kas noteikti veicinās sadarbību arī turpmāk.”

Tika veikta dalībnieku aptauja, kas apliecināja, ka vairāk kā puse no studējošajiem mācībspēkiem, kuri pašreiz uzlabo savas angļu valodas zināšanas, kursu norisi pie lektoriem vērtē teicami, vienlaikus uzsverot, ka tomēr dotu priekšroku klātienes nodarbībām, lai varētu iespējami labāk apgūt valodu. Līdzīgi šo aspektu norādīja arī aptaujātie angļu valodas lektori, atzīmējot, ka, pasniedzot nodarbības attālināti, ir nepieciešams vairāk laika nekā klātienē un komunikācija notiek nedaudz lēnāk, taču auditorijās ir iespēja strādāt ar katru dalībnieku vairāk individuāli un diferencēti.

Saskaņā ar projektu ir paredzēts, ka angļu valodas kursos mācībspēki viena gada laikā pilnveidos savas angļu valodas zināšanas B un C līmenī ar specifiskām akadēmiskā un zinātniskā darba zināšanām, lai iegūtu projektā noteikto angļu valodas zināšanu līmeni, kuru varēs izmantot turpmākajā akadēmiskajā darbībā. Kursi norisinās kopumā 216 stundu apjomā līdz 2021. gada oktobra beigām.

Kopš 2019. gada februāra LiepU doktora studiju programmas “Jauno mediju māksla” doktorante Signe Pucena uzsāka darbu Eiropas Sociālā fonda projektā “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” (Nr. 8.2.2.0/18/A/021), pasniedzot lekcijas akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Jauno mediju māksla” 1. un 2. kursa studentiem studiju kursā “Projektu menedžments”. Jaunā doktorante cenšas pēc iespējas vairāk studentus iesaistīt praktiskajā darbā – prezentējot sevi, savus darbus, kā arī rakstot pieteikumus dažādiem mākslinieku rezidenču projektiem. Signe Pucena vada mākslinieku rezidenču centru un vienreiz gadā aicina savus studentus uz foto darbnīcu Starpnozaru mākslas grupā SERDE. Viņa min, ka šogad studenti piedalījās arī ar saviem darbiem Mākslas un amatniecības gadatirgū “Āboļošana” SERDĒ, kas notika Aizputē.

Doktorante izstrādā arī savu promocijas darbu par tēmu “Kultūras mantojuma un mūsdienu procesu mijiedarbe starpdisciplīnu mākslas praksēs. “Serdes” pieredzes izpēte.”, kurā apkopo un izpēta nevalstisko kultūras institūciju attīstību un lomu 21. gadsimta sākumā, balstoties SERDE pieredzē un gadījuma izpētē.

Signe Pucena ir Starpnozaru mākslas grupas SERDE projektu producente Rīgā un Aizputē, mākslinieku darbnīcu un rezidenču centra Aizputē programmu direktore un mākslinieku rezidenču programmas vadītāja. Doktorante ir divreiz bijusi vice komisāre Venēcijas biennālēs – Latvijas ekspozīcijas “Dust room” vice komisāre 11. Starptautiskajā arhitektūras izstādē Venēcijā 2007. gadā un Latvijas ekspozīcijas “Tumsas Spuldze” vice komisāre 51. Starptautiskajā izstādē 2005. gadā, kā arī piedalījusies dažādās starptautiskās ekspertu komisijās kā locekle saistībā ar tradicionālo kultūru un nemateriālo kultūras mantojumu. Pateicoties doktorantes darbam, Starpnozaru mākslas grupai SERDE ir piešķirta Ģenerālās asamblejas UNESCO akreditācija 2016. gadā, to iekļaujot padomdevējinstitūciju sarakstā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā. Tādējādi Signe Pucena pārstāv SERDI un iespēju robežās brauc uz asamblejas sesijām un UNESCO nevalstisko organizāciju forumiem, kuri norisinājušies Etiopijā un Maurīcijā.

Viens no Eiropas Sociālā fonda projekta mērķiem ir jaunu doktorantu iesaiste LiepU akadēmiskajā un zinātniskajā darbā, nodrošinot iespēju pēc doktora grāda iegūšanas tikt ievēlētiem akadēmiskos amatos un turpināt darba attiecības ar Liepājas Universitāti, lai veicinātu LiepU akadēmiskā personāla pēctecību un atjaunotni, kā arī atbalstītu paaudžu sadarbību.

Apkopota aptauja „Ārvalstu viespasniedzēju darba izvērtējums Liepājas Universitātē” par ārvalstu viespasniedzēju ieguldīto darbu Liepājas Universitātes (LiepU) stratēģisko specializācijas jomu stiprināšanā no 2018. gada novembra sākuma līdz 2020. gada oktobra vidum. Aptauja ir izstrādāta Eiropas Sociālā fonda projekta “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” (Nr. 8.2.2.0/18/A/021) aktivitāšu novērtējuma ietvaros. Aptaujā izvērtēts septiņu nodarbināto ārvalstu viespasniedzēju paveiktais LiepU akadēmiskajā un zinātniski pētnieciskajā darbā, turpmāk plānotās sadarbības iespējas ar universitātes fakultātēm un noteikta gūto rezultātu ietekme uz LiepU stratēģisko specializācijas jomu stiprināšanu un attīstību ilgtermiņā.

Viespasniedzēji tika nodarbināti LiepU pusotra gada garumā četrās stratēģiskajās specializācijas jomās –  „Vides aizsardzība”, „Mākslas”, „Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība” un „Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektrotehnika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne”, lai nodrošinātu stratēģisko jomu saturisko kvalitāti un attīstību, kā arī paplašinātu starptautiskās partnerības tīklu.

Pašreiz projekta īstenošanas gaitā seši viespasniedzēji no četrām dažādām Lietuvas augstskolām (Klaipēdas Universitātes, Viļņas Mākslas akadēmijas, Kauņas Lietišķo zinātņu universitātes un Klaipēdas Valsts lietišķo zinātņu universitātes) ir noslēguši savu darbu LiepU, bet viena viespasniedzēja no Varnas Ekonomikas augstskolas Bulgārijā vēl turpina savu darbu līdz 2021. gada jūlija beigām.

Ar aptaujas rezultātiem varat iepazīties šeit: „Ārvalstu viespasniedzēju darba izvērtējums Liepājas Universitātē”

Eiropas Sociālā fonda projektā “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” Nr. 8.2.2.0/18/A/021 ir iesaistījusies doktorante Paula Vītola, kura studē Liepājas Universitātes (LiepU) doktorantūras studiju programmā “Jauno mediju māksla” un vada lekcijas topošajiem jauno mediju māksliniekiem stratēģiskās specializācijas jomā “Mākslas”.

Doktorante projektā docē kopš 2019. gada sākuma un pasniedz četrus dažādus studiju kursus (“Mediju teorija”, “Tīkla māksla”, “Jauno mediju valoda” un “Mākslas vēsture”) LiepU akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Jauno mediju māksla” dažādos kursos. P. Vītola raksturo lekciju darbu kā interesantu un radošu. „Ļoti atkarīgs no tā, kāds ir kurss, cik viņus pašus interesē dažādas tēmas – daļai vairāk aktuāla praktiskā darbošanās, citiem teorija. Mani priekšmeti aptver gan teoriju, gan praksi, kura studentiem jāspēj savienot. Katru gadu cenšos kaut ko mazliet pamainīt, eksperimentēt ar mācīšanās formām,” viņa norāda.

Doktorante pašlaik izstrādā savu promocijas darbu, kurā apskata mākslas un zinātnes disciplīnu, pētot dažādus vēsturiskos periodus, kuros māksla un zinātne, kādu mēs pazīstam tagad, vēl neeksistēja, taču mākslinieciskā un radošā domāšana ir bijusi nozīmīga jaunu zināšanu radīšanai. P. Vītola atzīst, ka ļoti nozīmīga daļa no promocijas darba ir arī promocijas darba praktiskajai daļai – mākslas darbiem, radošajām darbnīcām, performancēm, kurās apvienota māksla un zinātne. „Šobrīd veikts liels daudzums praktisko darbu, kā arī uzrakstīta lielākā daļa teksta, kuram gan vēl nepieciešami uzlabojumi. Plānā ir arī nākamgad īstenot vēl vienu izstādi, kurā apskatāmi visi promocijas darba laikā tapušie mākslas darbi un eksperimenti.”

Jautājot par to, kas P. Vītolu aizrauj visvairāk – pētniecības darbs vai darbs lekcijās, viņa atzīst: „Visinteresantāk ir strādāt pie praktiskās daļas – mākslas darbiem un izstādēm. Vadīt lekcijas arī ļoti patīk,darbs lekcijās arī ļoti palīdz promocijas darbam. Bieži studentiem mācu tās tēmas, kuras pētu promocijas darbā, un studentu jautājumi ļoti palīdz saprast, cik saprotami izdevies izskaidrot dažādas idejas. Pētnieciskais darbs toties ir aizraujošākā daļa no paša promocijas darba rakstīšanas, taču tam seko grūtākais – akadēmiska teksta uzrakstīšana.”

Par jauniegūtajām atziņām saistībā ar savu promocijas darbu vai par studiju procesa organizēšanu un pilnveidi universitātē, doktorante stāsta:„Ja ir runa tieši par projektu – tas bija lielisks piemērs tam, kā, manuprāt, pasniedzējiem, pētniekiem arī būtu jāstrādā ikdienā. Veltot tikai daļu darba laika lekcijām, pārējā laikā strādājot pie pētniecības un prakses, lai studentiem varētu sniegt tiešām aktuālākās zināšanas nozarē, regulāri pilnveidojot tās, nevis turoties pie noteikta, nemainīga lekciju satura. Tas ir īpaši svarīgi mediju mākslas jomā, jo tā nepārtraukti mainās,mainoties tehnoloģijām un dažādām tendencēm mākslas pasaulē. Straujā tehnoloģiju attīstība un izplatība ir mainījusi ļoti daudzas nozares, tādēļ ir īpaši svarīgi, lai studentus apmācītu nozares profesionāļi un praktizējoši pētnieki.”

Par dalību projektā, P. Vītola atzīst: „Dalība projektā bija vērtīga pieredze, liels prieks par iespēju piedalīties. Tā bija lieliska iespēja vairāk laika veltīt tam, kas māksliniekam – pētniekam ir vissvarīgākais – strādāt pie radošajiem darbiem, pētījuma, kā arī sagatavoties katrai lekcijai, regulāri papildināt kursu saturu ar jaunām zināšanām.” 

Eiropas Sociālā fonda projektā “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” (Nr. 8.2.2.0/18/A/021) strādājošā viespasniedzēja no Varnas Ekonomikas augstskolas Bulgārijā Radka Načeva (Radka Nacheva) pašlaik attālināti pasniedz lekcijas stratēģiskās specializācijas jomā – Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātnes. Ir izveidojusies ļoti laba un produktīva sadarbība ar LiepU Dabas un inženierzinātņu fakultāti (DIF). Projekta ietvaros viespasniedzēja aktīvi izstrādā studiju kursus un nodarbojas ar zinātniski pētniecisko darbu, īsā laika periodā paspējot piedalīties jau divās starptautiskās konferencēs.   

Šobrīd Radka Načeva pasniedz lekcijas profesionālās maģistra studiju programmas “Informācijas tehnoloģija” ārvalstu studentiem studiju kursā “Biznesa procesu modelēšana” (1 KRP apjomā). Runājot par lekciju vadīšanu attālināti, viespasniedzēja stāsta, ka pirmās lekcijas ir aizvadītas labi. „Ar studentiem runājām par programmatūru, par kuru viņi izveidoja arī īsu video, un līdz semestra beigām plānots apgūt biznesa procesu modelēšanu un izmantot vizuālās paradigmas programmatūru. Lielākais izaicinājums, attālināti mācot, ir bijis izstrādāt studiju pārbaudījumu sistēmu studentiem, kur tiks kombinēti praktiskie testi ar īsiem teorētiskajiem testiem un praktisko projektu.”

Zinātniski pētnieciskajā darbībā viespasniedzēja ir paveikusi lielu darbu, jo kopīgi ar LiepU DIF fakultātes dekāni Anitu Jansoni izstrādāja referātu, ar kuru piedalījās ceturtajā Liepājas Universitātes organizētajā starptautiskajā konferencē “Inovācijas un kreativitāte”, kas norisinājās no 4. līdz 6. jūnijam Liepājā, un 25. septembrī piedalījās starptautiskajā konferencē “Cilvēkresursu vadība digitālo izaicinājumu laikmetā” (Human Resource Management in the Age of Digital Challenges) Varnas Ekonomikas augstskolā Bulgārijā ar referātu, kurā tika salīdzinātas problēmas attālinātajās studijās LiepU DIF fakultātē un Varnas Ekonomikas augstskolas Datorzinātņu fakultātē. Radka Načeva atzīst: „Ļoti ceru, ka referāts no LiepU notikušās konferences tiks publicēts elektroniski izdodamajā žurnālā „Baltic Journal of Modern Computing” (BJMC) un otrs referāts – Cilvēkresursu vadības konferences rakstu krājumā.”

Pašlaik viespasniedzēja izstrādā materiālus studiju kursam “Operētājsistēmas” par objektorientēto modelēšanu, kā arī materiālus studiju kursam “Biznesa procesu modelēšana”.

Radka Načeva atzīst: „Ceru, ka šogad studenti strādās tikpat nopietni, lai kopīgi varētu sadarboties un iemācīties jaunu programmatūru un tās vadību, apgūt arī otru programmatūras veidu un izstrādāt noderīgus projektus. Iepriekšējais semestris aizritēja ļoti labi. Ļoti labi sadarbojos ar latviešu studentiem, viņi bija ļoti motivēti un ieinteresēti apgūt jaunas lietas. Mēs izstrādājām dažus projektus par objektorientētās modelēšanas valodām, piemēram, UML, un viņi ļoti labi izpildīja uzdevumus. Arī ar ārvalstu studentiem no Francijas, Ukrainas un Indijas ļoti labi sadarbojāmies studiju procesā. Ļoti ceru, ka varēšu ātrāk atgriezties Liepājā, jo man ļoti patīk Liepāja – tik mierīga un klusa, pavisam atšķirīgāka nekā Varnā, Bulgārijā.”

No šī gada 5. oktobra kopumā astoņpadsmit Liepājas Universitātes mācībspēki, kuri strādā kādā no stratēģiskās specializācijas jomām, ir uzsākuši profesionālos angļu valodas kursus, pateicoties Eiropas Sociālā fonda projekta “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” (Nr. 8.2.2.0/18/A/021) finansiālam atbalstam.

Kursi ir paredzēti, lai mācībspēki viena gada laikā intensīvi pilnveidotu savas angļu valodas zināšanas B un C līmenī ar specifiskām akadēmiskā un zinātniskā darba zināšanām un iegūtu projektā noteikto angļu valodas zināšanu līmeni, kuru izmantot turpmākajā akadēmiskajā darbībā. Kursi norisināsies trīs dažādās grupās, kopumā 216 stundu apjomā līdz 2021. gada oktobra beigām. Nodarbības vada Liepājas Universitātes Mūžizglītības angļu valodas pasniedzēji.

No šī gada jūlija sākuma Liepājas Universitātē (LiepU) darbu uzsākusi doktora grāda pretendente Ina Gudele, kura vadīs lekcijas studiju virzienā “Vides aizsardzība” Eiropas Sociālā fonda projektā “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” (Nr. 8.2.2.0/18/A/021). Novembra beigās I. Gudele pasniegs lekcijas studiju kursā “Aprites ekonomika” saistībā ar elektronisko komerciju topošajiem LiepU profesionālās maģistra studiju programmas “Ekotehnoloģijas” studentiem, kā arī nodarbosies ar jaunu studiju kursu izstrādi LiepU. Doktorantes lekciju pamattēmas ir “Digitālais mārketings” un “Elektroniskā komercija”, jo ar to ir saistīts viņas promocijas darbs „E-komercijas rīki mazo un vidējo uzņēmumu atīstībai”.

Ina Gudele ar digitālo vides attīstību nodarbojas kopš 1994. gada, kad kopā ar savu komandu AS “Lattelecom” bija vieni no pirmajiem, kuri sāka attīstīt digitālo internetu Latvijā. Ir strādājusi valsts pārvaldē par īpašu uzdevumu ministri elektroniskās pārvaldes lietās, pašlaik vada Latvijas Interneta asociāciju un pretendē uz doktora grādu, aizstāvot promocijas darbu Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

I. Gudele atzīmē: „Līdz šim Liepājas Universitātē lekcijas neesmu pasniegusi, bet esmu to darījusi trijās citās augstskolās un arī kā vieslektors ārvalstīs. Man principā ir ļoti interesanti strādāt ar vides studentiem, jo mana pirmā izglītība ir saistīta ar ūdensapgādi un kanalizāciju, kas ļoti ciešā veidā attiecas uz vidi, ūdens sistēmām un ekosistēmām, tādējādi tā ir sasaiste ar manu izglītības pamatu.”

Par iesaistīšanos šajā projektā un tā ieguvumiem, I. Gudele uzsver: „Tā vienmēr ir jebkura veida jauna pieredze ar jaunu augstskolu. Mana iecere šajā projektā ir izstrādāt jaunu studiju kursu “Digitālā ekonomika”, jo tas varētu būt interesants studiju kurss visām trim augstskolām, ņemot vērā, ka Liepājas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Daugavpils Universitāte ir noslēgusi sadarbības līgumu par universitāšu konsorcija izveidi.”