Eiropas Sociālā fonda projektā “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” (Nr. 8.2.2.0/18/A/021) darbu Liepājas Universitātē noslēdzis viespasniedzējs Remigijus Kinderis (Remigijus Kinderis) no Klaipēdas Valsts lietišķo zinātņu universitātes (KVK), kurš strādāja studiju virzienā „Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība” kopš 2018. gada novembra. Viespasniedzējs pusotra gada laikā vadīja lekcijas bakalaura studiju programmas „Tūrisma un rekreācijas vadība” studentiem, piedalījās kolektīvās zinātniskās monogrāfijas veidošanā starp LiepU un KVK, kā arī veicināja starptautisko sadarbības veidošanos starp Latvijas un Lietuvas institūcijām.

Viespasniedzējs R. Kinderis skaidro, ka ideju par kolektīvās zinātniskās monogrāfijas „Ieskats un transformācijas process biznesa vadībā: sociālie, ekonomiskie un kultūras aspekti” (“Business management insights and transformation process: social, economic and cultural aspects”) veidošanu raisīja viens no viņa vadītajiem LiepU studiju kursiem „Starptautiskā tūrisma ekonomika un globalizācija”. Kolektīvā monogrāfija ir gadiem ilgs pētnieku kopdarba rezultāts, kurā iesaistījušies pētnieki no Lietuvas, Zviedrijas, Horvātijas, Krievijas, Baltkrievijas, Rumānijas un citām valstīm. Monogrāfija ietver plašu atziņu un jautājumu klāstu, taču tai ir nepieciešami praktiski risinājumi, apvienojot kopīgus centienus vadības, finanšu, risku vadības, cilvēkresursu vadības, lielo datu tehnoloģiju, biznesa un valdības līmenī. Atsevišķa monogrāfijas sadaļa vērsta uz reģionāliem aspektiem (Eiropas, Āfrikas un Āzijas kontekstā) un dažādām citām biznesa nozarēm (tūrismu, pārtikas pakalpojumiem, modes mazumtirgotājiem), un to ieskatu vadībā un transformācijas procesā. Liela uzmanība pievērsta šķēršļiem, kādi rodas biznesa vadības transformācijā, inovāciju attīstībā, risku vadībā, vietējās sabiedrības politikā, ilgtspējīgā attīstībā reģionos un citviet.

Par iesaistīšanos LiepU īstenotajā akadēmiskās pilnveides projektā, R. Kinderis atzīst: „Esmu gandarīts par iespēju strādāt Liepājas Universitātē un ceru, ka turpināsies šāda produktīva sadarbība arī turpmāk”.

• 

2019. gada garumā kopumā sešpadsmit Liepājas Universitātes (LiepU) mācībspēki stažējās dažādos uzņēmumos Latvijā, četrās stratēģiskās specializācijas jomās – “Mākslas”, “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība”, “Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektrotehnika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” un “Vides aizsardzība”, lai pilnveidotu savas profesionālās kompetences sadarbībā ar uzņēmumiem, stiprinātu un attīstītu studiju virzienu jomu izglītības sasaisti ar tautsaimniecību, nodrošinātu LiepU studentu vajadzībām atbilstošu laikmetīgu augstāko izglītību, un integrētu akadēmiskā personāla profesionālās kompetences studiju kursu īstenošanā. Stažēšanās ilga no 2019. gada februāra sākuma līdz decembra beigām Liepājā un tās apkārtnē, un Rīgā, pateicoties Eiropas Sociālā fonda projekta “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” Nr. 8.2.2.0/18/A/021 finansiālam atbalstam.

LiepU mācībspēki bija izvēlējušies stažēties dažādos atzītos uzņēmumos, kuri ir vieni no vadošajiem nozarē reģionā, Baltijā un plašākā mērogā pasaulē un kuri ietver inovācijas, pētniecību un tehnoloģiju attīstību. Tie bija SIA „Liepājas enerģija”, AS „Emergn”, SIA „Giraffe360”, SIA „fon Films”, SIA „PR Kvadrāts”, SIA „Spoku Lapsa”, SIA „ZOOVILLA”, SIA „SKARA”, SIA „eVan Group”, SIA „Mārketinga projektu aģentūra Fortius, SIA „Vides un Ģeoloģijas serviss”, SIA Tūrisma aģentūra „AP SAULI”, bioloģiskā zemnieku saimniecība „Turaidas” un SIA „BPO Liepāja”.

LiepU studiju prorektore Māra Zeltiņa stažējās uzņēmumā SIA „Liepājas enerģija”, apgūstot šķeldas mitruma un pelnu noteikšanas metodiku. Piedaloties stažēšanās, par saviem ieguvumiem M. Zeltiņa norāda gūtās atziņas no zinātniskās literatūras par mikrobioloģiskajiem procesiem šķeldas krautnē, eksperimentālo šķeldas krautņu izpēti un sagatavotos ieteikumus noteikto risku vadībai, kuri izmantojami bakalaura studiju programmas “Vides un atjaunojamo energoresursu pārvaldība un inženierija” studiju kursā “Bioķīmija”, kā arī pētnieciskajā darbā. Tika tematiski papildināts studiju kurss “Ilgtspējīga attīstība”, apkopoti darba devēju viedokļi un ieteikumi jaunās bakalaura studiju programmas “Vides inovāciju tehnoloģijas” izstrādei, sagatavota anketa jomas speciālistiem par nākotnes vides speciālistu sagatavošanu, precizēti iespējamie studentu prakses uzdevumi uzņēmumā. Tāpat kopā ar uzņēmuma vides un darba aizsardzības inženieri Guntu Zaldenieci tika pieteikts un nolasīts referāts “Uzglabāšanas ietekme uz šķeldas īpašībām” LiepU 22. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Sabiedrība un kultūra: laikmeta zīmes un simboli”.

LiepU docents, Izglītības un sociālo zinātņu institūta vadošais pētnieks Arturs Medveckis stažējās SIA Tūrisma aģentūrā „AP SAULI” Liepājā un kā savus stažēšanās ieguvumus atzīmē iegūtās padziļinātās zināšanas komercdarbības jomā, kas ietver pakalpojumu nodrošinājumam nepieciešamās kompetences loģistikas jomā. Tika izveidota reportāža ar autorfotogrāfijām, kas turpmāk izmantojama zinātniskajās konferencēs, integrējama akadēmiskajā darbā kultūrizglītojošajās lekcijās: kultūras vēsturē, kultūras antropoloģijā, kultūras socioloģijā, kultūras tūrismā un starptautiskā tūrisma studiju kursu nodrošinājumam. Docents uzsver, ka iegūtā informācija apkopotā veidā izmantojama tūrisma piedāvājumu kvalitātes saglabāšanai un turpmākajai pilnveidei.“Stažēšanās laikā diskutējām ar uzņēmuma vadību un tā personālu par informācijas barjeru pārvarēšanu, ceļojuma grupas komplektēšanas optimālajiem variantiem, ceļotāju-pakalpojumu ņēmēju informēšanas aspektiem par ētiskas dabas jautājumiem un saskarsmes kultūru, akcentējām pozitīvās pieredzes multiplicēšanas nepieciešamību un sadarbību ar akadēmiskās vides speciālistiem”.

Stažēšanās noslēgumā tika veikta arī aptauja “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla stažēšanās pasākumos gūtie rezultāti pie komersantiem 2019. gadā”, kurā izvērtēta mācībspēku gūtā profesionālā kompetenču pilnveide un to ietekme uz stratēģisko specializācijas jomu stiprināšanu un attīstību. Aptaujā secināts, ka stažēšanās laikā ir pilnveidotas 35 dažāda veida profesionālās kompetences, zināšanas un prasmes (arī padziļināti), kuras ir integrētas attiecīgo studiju virzienu studiju kursu īstenošanā bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās. Varētu būt vairāk attīstītas uzņēmumam raksturīgās specifiskās kompetences attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību uzņēmuma darbības jomā un nozarē, spēja risināt dažādus praktiskus uzdevumus, kas saistīti ar inovatīvu, augstas pievienotās vērtības tehnoloģisko produktu/pakalpojumu izstrādi, apgūt kompetences pārmaiņu vadībā un stratēģiskajā vadībā, kas mūsdienās ir aktuālas augstākajā izglītībā un darba tirgū. Turpmāk ir nepieciešams nostiprināt un turpināt pilnveidot papildus nepieciešamās profesionālās kompetences, lai veiksmīgi integrētu inovatīvas pieejas un mūsdienīgas izglītības tendences LiepU studiju darbā un piedāvātajās studiju programmās. Stažēšanās laikā gūtie rezultāti ir ne tikai ieguvums ciešākai universitātes sadarbībai ar uzņēmumiem, cenšoties uzlabot uzņēmumu piedāvāto pakalpojumu klāstu ar teorētisku un zinātnē balstītu pieredzi un pašiem mācībspēkiem gūstot jaunu, praktisku pieredzi, vērojot nozarē notiekošos procesus, bet tā ietekme ir jūtama arī studējošo mācību procesā un reģionālā pilsētu uzņēmējdarbības vidē.

Ar aptaujas rezultātiem varat iepazīties: “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla stažēšanās pasākumos gūtie rezultāti pie komersantiem 2019. gadā”

Doktorante Maija Demitere studē Liepājas Universitātes (LiepU) Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātē doktorantūras studiju programmā “Jauno mediju māksla” un vienlaikus pasniedz lekcijas stratēģiskās specializācijas jomā “Mākslas”, iesaistoties Eiropas Sociālā fonda projektā “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” Nr. 8.2.2.0/18/A/021.

„Darbs ar jauno mediju mākslas studentiem ir ļoti interesants – studenti ir tendēti uz tehnoloģijām un ir ļoti radoši” tā par lekciju darbu ar studentiem norāda M. Demitere. Doktorante pasniedz lekcijas LiepU akadēmiskā bakalaura studiju programmā “Jauno mediju māksla” studiju kursos “Fotogrāfija”, “Mākslas un dizaina pētījumu metodoloģija” un “Mākslas vēsture un teorija”, kā arī maģistra studiju programmu “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” un “Biznesa vadība” studentiem.

Šobrīd doktorante izstrādā promocijas darbu par “lēno” mediju mākslu un “dziļo” ilgtspēju. Daļa no pētījuma ir arī metodoloģijas izstrāde, lai sasniegtu vienu no pētījuma mērķiem – informēt sabiedrību un mainīt tās ikdienas ieradumus dažādos ilgtspējas jautājumos. „Darbs universitātē piedāvā daudz iespējas sasniegt šo sabiedrību un nodarboties ar tās informēšanu – novērot, kas no manas izstrādātās metodoloģijas ir pielietojams reālajā dzīvē. Pētījuma veikšana ar mērķi iegūt doktora grādu ir manas ļoti personīgas intereses piepildīšana/atklāšana. Šī brīža veicamais pētījums ir tas, kas ir audzis manā prātā daudzus gadus. Domāju, ka šis pētījums nekad nenoslēgsies, ir tik daudz jaunu virzienu, kuros to varu attīstīt nākotnē. Projektā sniegtais atalgojums ļāva attīstīt vairākus jaunus mākslas darbus un prototipus, kas balstīti manā pētījumā,” atzīmē M. Demitere.

Raksturojot labu jauno mediju mākslinieku, doktorante norāda: „Tas ir cilvēks, kam piemīt labs līdzsvars starp vispārējām un specifiskām tehniskām prasmēm, tieksme uz pašizaugsmi – vēlme nepārtraukti turpināt papildināt un atjaunot savas zināšanas un prasmes, atbilstošas uzņēmējprasmes – spēja savu darbu nobeigt ar produktu, kas ir piedāvājams patērētājam, pašmotivācija un pašdisciplīna – strādāt komandā un strādāt ar klientu, nenodoties nepārtrauktām šaubām, savu spēju noniecināšanai un prokrastinācijai.”

Projekta mērķis ir pilnveidot un nostiprināt Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla kompetenci, veicināt akadēmiskā personāla atjaunotni, doktorantu un ārvalsts pasniedzēju iesaisti akadēmiskajā darbā un zinātniskajā pētniecībā stratēģiskās specializācijas jomās, lai nodrošinātu kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un pētniecībā balstītu augstāko izglītību, kā arī pilnveidojot sadarbību ar nozaru komersantiem, sekmētu zināšanu komercializāciju.

25. jūnijā Liepājas Universitātē (LiepU) Eiropas Sociālā fonda projekta “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” Nr. 8.2.2.0/18/A/021 ietvaros notika tikšanās, kurā no LiepU puses piedalījās rektore Dace Markus, projekta vadības grupa, pasniedzēji no Dabas un inženierzinātņu fakultātes, un no Klaipēdas Universitātes piedalījās trīs viespasniedzējas – Asoc. prof. Tatjana Paulauskiene (Tatjana Paulauskiene), Asoc. prof. Rasa Viederīte (Rasa Viederyte) un Prof. Olga Anne (Olga Anne). LiepU stratēģiskās specializācijas jomā “Dabas zinātnes”, studiju virzienā – “Dabas aizsardzība” viespasniedzējas kopā ar maģistra studiju programmas “Ekotehnoloģijas” direktori Lilitu Ābeli, piesaistot nozares ekspertus, ir izstrādājušas jaunus studiju kursus LiepU profesionālajā maģistra studiju programmā “Ekotehnoloģijas”, kurus pasniedz LiepU studentiem kopš 2019./20. studiju gada rudens un pavasara semestra. Tāpat minētās viespasniedzējas ir veiksmīgi nodarbojušās ar zinātniski pētniecisko darbu, uzstājoties dažādās starptautiskās konferencēs LiepU un Gdaņskā. Tikšanās laikā tika pārrunāti projektā līdz šim sasniegtie rezultāti, turpmākie mērķi un kopīgās sadarbības ieceres abu augstskolu sadarbībai nākotnē (iespējas īstenot kopīgus projektus, veidot kopīgas publikācijas, dubultā diploma programmu, utt.).

Viespasniedzēja Rasa Viederīte atzīst: „Lekcijas angļu valodā piesaista studentu īpašāku uzmanību, un studenti studiju darbā iesaistās ļoti aktīvi”.

Kristīne Mackare pasniedz lekcijas Liepājas Universitātes (LiepU) Dabas un inženierzinātņu fakultātē studiju virzienā “Dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas” kopš 2019./2020. akadēmiskā gada rudens semestra un ir viena no jaunajām doktorantēm, kura strādā Eiropas Sociālā Fonda projektā “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” Nr. 8.2.2.0/18/A/021.

Doktorante uzsver, ka promocijas darba izstrāde un akadēmiskā darba apvienošana LiepU nesagādāja grūtības, bet atzīst, ka kopumā slodze bija ļoti liela, jo bija arī darbs pamatspecialitātē optometrijā, jo strādā par optometristi.

K. Mackare vada lekcijas gan latviešu, gan angļu studentu grupām akadēmiskā bakalaura studiju programmā “Datorzinātnes” studiju kursā “Fizika” (2 kredītpunktu apjomā) un “Pētījumu metodoloģija dabas zinātnēs” (2 kredītpunktu apjomā), profesionālā bakalaura studiju programmā “Informācijas tehnoloģija” studiju kursā “Fizika” (4 kredītpunktu apjomā) un profesionālā maģistra studiju programmā “Informācijas tehnoloģija” studiju kursā “Pētnieciskā prakse” (4 kredītpunktu apjomā).

Par lekciju darbu doktorante atzīst, ka studentu grupas lekcijās ir nelielas, tādēļ ir viegli komunicēt un veidot arī individuālu pieeju ar katru studentu. Tas, viņasprāt, ir īpaši svarīgi studiju kursā “Pētījumu metodoloģija”, strādājot pie individuālajiem bakalauru un maģistru darbu plāniem. Darbs ar studentiem notika klātienes lekcijās, bet Covid-19 laikā attālināti Moodle vidē.

Pašlaik doktorante izstrādā promocijas darbu par tēmu „Aplikācijas izstrāde teksta formatēšanas veikšanai, pamatojoties uz redzes zinātnes pamatprincipiem”. Tas ir starpdisciplinārs pētījums, kas iekļauj tādas nozares kā sabiedrības veselība un iekļaušanās sabiedrībā, redzes zinātne un optometrija, izglītība un e-studijas, inženierzinātne un programmēšana.

Piedaloties šajā projektā, par savu personīgo un profesionālo ieguldījumu K. Mackare atzīst, ka kopumā ir ieguldīts ļoti daudz laika un darba studiju materiālu izstrādē, kursu pasniegšanā, studentu konsultēšanā, darbu labošanā, kā arī resursu izpētē. „Ir izprasts, cik ļoti daudz laika ir nepieciešams, lai sagatavotu visu studiju kursa materiālu vai sagatavotos vienai lekcijai.”

Linda Alksne ir viena no jaunajām doktorantēm, kura pasniedz lekcijas Liepājas Universitātes (LiepU) Dabas un inženierzinātņu fakultātē studiju virzienā “Informācijas tehnoloģija, datortehnika un elektronika” kopš 2018./2019. akadēmiskā gada pavasara semestra Eiropas Sociālā Fonda projekta “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” Nr. 8.2.2.0/18/A/021 ietvaros.

L. Alksne pasniedz lekcijas ne tikai latviešu studentiem, bet arī pilna laika ārvalstu un Erasmus+ studentiem angļu valodā profesionālā bakalaura līmeņa studiju programmā “Informācijas tehnoloģija” un akadēmiskā bakalaura līmeņa studiju programmā “Datorzinātnes” studiju kursā “Interneta tehnoloģijas” (9 kredītpunktu apjomā) un dažas lekcijas studiju kursā “Biznesa inteliģence”.

Kā atzīst doktorante par lekciju darbu ar LiepU studentiem: „Daudz esmu ieguldījusi laiku lekciju sagatavošanā, sevis izglītošanā un darbu labošanā, arī komunikācijā, kā arī esmu atsvaidzinājusi angļu valodas prasmes un tās lietojumu, apguvusi jaunus terminus.”

Doktorante pašreiz izstrādā promocijas darbu par entropijas aprēķināšanu video lekcijām. L. Alksne atzīmē, ka vēlētos panākt lielāku progresu promocijas darba izstrādē, bet darbošanās akadēmiskajā vidē neļauj aizmirst, ka pie tā ir jāstrādā. Šobrīd vairāk laika tiek veltīts tieši lekciju gatavošanai, īpaši, kur jāgatavo tēma pirmo reizi, bet paralēli kopā ar promocijas darba vadītāju, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tehniskās fizikas institūta profesoru Andri Ozolu, tiek rakstīts zinātniskais raksts par maksimālās entropijas aprēķināšanu. „Par savu virzību pretī doktora grādam noteikti gribētu viņam pateikties, jo viņš ir bijis mana bakalaura un maģistra darba vadītājs. Vienmēr bijis ļoti pretimnākošs, izpalīdzīgs un atgādinājis, ka darbs jāpadara kārtīgi un līdz galam.”

Saistībā ar gūtajām atziņām promocijas darba izstrādē vai studiju procesa organizēšanā un pilnveidē Liepājas Universitātē, doktorante norāda: „Ieguldītais laiks lekciju gatavošanai ir tieši saistīts ar pārliecību, pasniedzot lekcijas klātienē. Gatavojot lekcijas notiek sevis izglītošana. Tas varbūt nedod tiešu papildinājumu promocijas darba izstrādē, bet palīdz atrast avotus un idejas, kā uzlabot savu promocijas darbu. Ja esmu pārliecināta par tēmu, ko pasniedzu, tad viennozīmīgi mani aizrauj vairāk darbs lekcijās nevis zinātniski pētnieciskais darbs.”

Jau vairāk kā gadu Liepājas Universitātē (LiepU) Eiropas Sociālā Fonda projekta “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” Nr. 8.2.2.0/18/A/021 ietvaros Vadības un sociālo zinātņu fakultātes studiju virzienā “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība” strādā LiepU Attīstības direktors Uldis Zupa, kurš ir doktora grāda pretendents un pasniedzējs. 

U.Zupa pasniedz lekcijas bakalaura studiju programmu “Biznesa un organizāciju vadība” un “Komunikācijas vadība” trijos studiju kursos “Riska un krīžu komunikācija I un II”, “Lobēšana”, “Personāla lietvedība un darba organizācija” 8 kredītpunktu apjomā, kā arī lasa lekcijas topošajiem skolotājiem studiju kursā “Valsts, civilā un vides aizsardzība”.

Par saviem novērojumiem darbā ar studentiem attālināto nodarbību laikā U. Zupa norāda: „Darbs ar studentiem ir interesants – ne tikai padalīties ar to, ko pats zini, bet daudz ko iegūt pretī, jo studenti arī ļoti daudz ko zina un ir konkrētu jomu speciālisti, tādēļ man liekas, ka lekcijas ir diezgan interesantas. Tas, kas varbūt pietrūkst attālinātajā mācību procesā, ir tiešais kontakts ar auditoriju. Lai arī digitālie materiāli ir izveidoti un notiek lekcijas Skype, pašlaik digitālās tehnoloģijas attālināti nesniedz šādas iespējas, lai saprastu un sajustu auditorijas temperatūru.”

Saistībā ar promocijas darba „Stratēģiskās komunikācijas loma Latvijas sabiedrības saliedētības veidošanā visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā” izstrādi, doktorants uzsver, ka varētu veikties labāk, kā galveno problēmu minot laika trūkumu darba rakstīšanā. „Teorētiskā daļa ir gatava, ir tikai jāsēž un jāstrādā. Iesākto promocijas darba tēmu nolēmu mainīt studiju vidū, jo sākumā gribēju rakstīt par komunikāciju, kas pašlaik notiek COVID-19 sakarā, bet, tā kā sapratu, ka nevarēšu to pabeigt laikā, jo bija ļoti daudz vēl nezināmā šai jautājumā, pieslēdzos tēmai, kas nedaudz saistīta ar manu pagātni, proti, visaptverošā valsts aizsardzība. Manā promocijas darbā ir diezgan lielas paralēles ar to, kas notiek tagad, tikai pie cita apdraudējuma – iedzīvotāju spēja aizstāvēt savu valsti vai sagrupēties krīžu gadījumos. Pašlaik valsts līmenī situācijā ar COVID-19 krīzi vērojams, ka notiek tā saucamais learning by doing (mācās darot) nevis rīcībai, kas realizēta pēc iepriekš sagatavota plāna. Pēc būtības šādās situācijās attiecībā uz komunikāciju bija jau jābūt sagatavotiem konkrētiem komunikācijas plāniem.” U. Zupa uzskata, ka šis promocijas darbs, iespējams, varēs noderēt arī kādam “saimniecībā”.

Jautājot, vai ir grūtības apvienot promocijas darba izstrādi ar akadēmisko darbu LiepU, U. Zupa pieļauj, ka noteikti ir iespējams, ka lektors var apvienot zinātniski pētniecisko darbu ar akadēmisko darbu ar pilnu atdevi, bet viņš uzskata, ka šāds modelis pašreizējos apstākļos ir grūti īstenojams, jo tas ir saistīts ar vairākām lietām – pasniedzēju un kvalificētu pasniedzēju esamību/neesamību un darba samaksu. Pirms šī projekta viņa promocijas darba izstrāde esot bijis diezgan padārgs hobijs, bet, pateicoties projekta finansējumam, tas ir bijis labs atspēriens gada laikā, kas ļāvis aizbraukt un piedalīties konferencēs, nopirkt kvalitatīvas grāmatas promocijas darba izstrādei. „Man personīgi vairāk patīk darbs ar studentiem, iet auditorijās, patīk dalīties un runāt par to, ko zinu. Savu akadēmisko darbu uzskatu par dvēselisko darbu, par ko pieļauju, ka ļoti daudzi pedagogi citās vietās maz runā, jo primārais ir samaksa par darbu. Bet man primāri galvenais ir sajust dvēselisko piepildījumu. Man pašam zinātniski pētnieciskā darbība patīk kā tāda, kad ir iespēja kaut ko uzzināt, teiksim tā, ir interesantās lietas un ir mazāk interesantās lietas. Piemēram, gada laikā ar savu darba vadītāju publicējām vienu pētījumu saistībā ar Latvijas iedzīvotāju viedokļiem par visaptverošo valsts aizsardzību. Esmu Liepājā veicis 26 padziļinātas intervijas gan ar krievvalodīgajiem, kuri mājās runā krievu valodā, gan ar tikpat lielu daļu iedzīvotāju, kuri mājās runā latviešu valodā. Bija interesanti intervēt, apkopot datus, novērot tendences un izdarīt secinājumus. Pētījums tika atspoguļots vairākos medijos, ar pētījumu tika iepazīstināta Aizsardzības ministrija, kā arī Saeima. Ir sajūta, ka tu esi izdarījis labu darbu un tas tiek labi novērtēts – tā ir pētnieka lielākā laime un gandarījums, ka viņa darbs tiek tālāk izmantots. Diemžēl tik daudz nesanāk nodarboties ar zinātniski pētniecisko darbību, kā gribētos.”

Runājot par personīgo un profesionālo ieguvumu šajā projektā, U. Zupa atbild, ka ir cilvēks, kurš vienmēr var izdarīt vairāk: „Pret projektu attiecos maksimāli, darot lietas vēl vairāk, cik ir nepieciešams. Attiecībā uz paveikto, kuru nevar izmērīt un kur saņemu labas atsauksmes, ir tāds dzinulis darboties tālāk. Mana mēraukla ir mana sirdsapziņa.”

Gyotaku burtiskā tulkojumā nozīmē “zivis” (gyo) un “berzēšana” (taku), tā ir japāņu māksla, kur ar berzes metodi iegūst zivju nospiedumus. Tas ir ne tikai mākslas veids, bet arī veids, kā zvejnieki kādreiz lepojās ar savu lomu un varēja to parādīt kā pierādījumu citiem. Japāņu zvejniekiem laivā līdzās zvejas rīkiem bija arī krāsas un rīspapīrs. Ar laiku šī senā tehnika pārtapa par modernās mākslas formu.

Projekta vadītājs, lietuviešu vieslektors Petras Saulenas (Petras Saulėnas) saka: “Es domāju, ka šis grafikas projekts pievērsīs lielāku Liepājas Universitātes studentu uzmanību vietējām tradīcijām –  studenti dokumentē zivis, kas nozvejotas Baltijas jūrā un nopirktas vietējā tirgū. Gyotaku mākslinieks Naoki Hayasi uzskata, ka īstu Gyotaku var izveidot no zivīm, ko pats noķer, pēc tam izdrukā grafikā un pēc tam zivi apēd. Šādas mākslas formas mūs aicina pārdomāt attiecības ar jūru un tās piesārņojumu.”

Japānas tradicionālais Gyotaku ir pabeigts ar mākslinieka parakstu zīmoga formā, bet zīmogs Liepājas ģerboņa formā akcentē Liepājas pilsētu un tās vēsturi. Darbus veidojuši studiju programmas “Dizains” 1. kursa studenti.

Petras Saulenas rezumē: “Mums izdevās izdrukāt Gyotaku pirms pandēmijas, tagad, kad slēgtās robežas mūs tur mājās, varam izmantot iespēju, lai novērtētu dabu un domātu par to, kā mēs nākotnē varētu ienest pozitīvas pārmaiņas. Ar šo projektu mēs vēlamies palielināt izpratni un aicināt tuvāk aplūkot vidi, kas mūs ieskauj, jo vislabākie labie darbi var būt visvienkāršākie – tie, kuru veikšanai nepieciešama tikai zemes sakopšana zem kājām.”

Lai arī Liepājas Universitātē (LiepU) darbs visiem mācībspēkiem un studentiem turpinās attālināti, septiņi LiepU viespasniedzēji no Lietuvas un Bulgārijas dalās pieredzē par savu attālināto mācību darbu ar studentiem. Viespasniedzēji ir nodarbināti LiepU Eiropas Sociālā fonda projekta “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” (Nr. 8.2.2.0/18/A/021) atbalstu.

Viespasniedzēja Tatjana Paulauskiene (Tatjana Paulauskiene) no Klaipēdas Universitātes par attālināto mācību procesu norāda: „Zinātniski pētnieciskais darbs turpinās, bet grūtāk ir ar laboratoriju izmantošanu studiju procesam, jo Klaipēdas Universitātes laboratorijas, no kurām biju ieplānojusi strādāt ar studentiem, pašreiz ir slēgtas, tādēļ attālināti strādāsim pie studentu prezentācijām un gala eksāmena. Uzskatu, ka pašreiz attālinātās studijas ir vislabākā opcija, lai arī nākas no studentiem dzirdēt nožēlu, ka lekcijas nevar apmeklēt klātienē.” Līdzīgi atzīst arī viespasniedzējs Petras Saulenas (Petras Saulėnas) no Kauņas: „Ir divējādas sajūtas, jo nav iespējams strādāt specializētajās laboratorijās (studijā, darkroom, publiskās vietās ar speciālo aprīkojumu, utt.), lai nodrošinātu praktisko apmācību un radītu praktiskos darbus. Līdz ar to studentiem ir uzdoti īpaši praktiskie uzdevumi, kur daudz vairāk jāpēta teorētiskā informācija, strādājot no mājām, un viņiem ir nodrošinātas mājaslapas un grāmatas, kur smelties informāciju studiju darbu izpildei.”

Radka Načeva (Radka Nacheva) no Varnas Ekonomikas augstskolas Bulgārijā atzīmē: „Attālinātās studijas ir laba alternatīva, bet tomēr vēlētos saglabāt tiešo klātienes kontaktu ar studentiem, jo attālinātu lekciju laikā grūtības sagādā redzēt studentu attieksmi un to, vai studenti izprot studiju kursa “Objektorientētā modelēšana” tēmas. Darbam izmantoju LiepU Moodle sistēmu, ar studentiem tiekamies Skype tiešsaistē, kur rādu praktiskos darbus, izmantojam arī Google Drive, lai dalītos ar studiju procesā izstrādātajiem dokumentiem.

Vakaris Bernotas (Vakaris Bernotas) no Viļņas Mākslas Akadēmijas atzīst, ka „šobrīd notiek lielāka komunikācija ar studentiem nekā parasti, izskaidrojot katram veicamos uzdevumus, lai katrs varētu strādāt individuāli. Sazināmies e-pastā, dažādās tiešsaistes platformās. Uzskatu, ka šis ir labākais laiks studentu radošuma izpausmēm un atbildēm uz jautājumiem –  kas esmu kā mākslinieks, kas ir mans radošums un tā unikalitāte. Es uztveru šo situāciju par iespēju izbēgt no ikdienas rutīnas un veltīt vairāk laika savām pārdomām. Jāsaka, ka šai laikā man ļoti labi veicas zinātniski pētnieciskajā darbā, jo nav nekādu apstākļu, kas varētu traucēt.”

Rasa Viederīte (Rasa Viederyte) no Klaipēdas Universitātes par attālināto mācību procesu akcentē: „Tas ir būtiski jauns solis attiecībā uz inovatīvo tehnoloģiju izmantošanu formālās izglītības procesā – man tas patīk un studentiem arī. Tomēr jāatzīst, ka ierobežota atgriezeniskā saite no studentiem rada distancēšanās sajūtu un vāju kontaktu ar auditoriju tēmas izskaidrošanā. Lekcijas pamatā vadu Zoom platformā un konsultācijas caur e-pasta saziņu. Runājot par zinātniski pētniecisko darbu, nav notikušas būtiskas izmaiņas – ir piekļuve digitālajām bibliotēkām, izmantoju informācijas tehnoloģiju rīkus darbā ar zinātniskajiem jautājumiem.

Olgai Annei (Olga Anne) no Lietuvas (Klaipēdas Universitāte) darbs ar studentiem turpinās dažādos tiešsaistes komunikācijas rīkos –  Skype, Viber, Zoom un caur e-pastu saziņu, kas problēmas nesagādā. 

Remigijus Kinderis (Remigijus Kinderis) no Lietuvas (Klaipēdas Valsts lietišķo zinātņu universitātes) pašlaik strādā pie kolektīvās LiepU un Klaipēdas Universitātes monogrāfijas apkopošanas “Ieskats un transformācijas process uzņēmējdarbības vadībā: sociālie, ekonomiskie un kultūras aspekti”  (Business management insights and transformation: social, economic and cultural aspects), komunicējot un diskutējot ar līdzautoriem, tādēļ attālinātais darba process apmierina.