LiepU doktora grāda pretendents U. Zupa: „Mana sirdsapziņa ir mana mēraukla”

Jau vairāk kā gadu Liepājas Universitātē (LiepU) Eiropas Sociālā Fonda projekta “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” Nr. 8.2.2.0/18/A/021 ietvaros Vadības un sociālo zinātņu fakultātes studiju virzienā “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība” strādā LiepU Attīstības direktors Uldis Zupa, kurš ir doktora grāda pretendents un pasniedzējs. 

U.Zupa pasniedz lekcijas bakalaura studiju programmu “Biznesa un organizāciju vadība” un “Komunikācijas vadība” trijos studiju kursos “Riska un krīžu komunikācija I un II”, “Lobēšana”, “Personāla lietvedība un darba organizācija” 8 kredītpunktu apjomā, kā arī lasa lekcijas topošajiem skolotājiem studiju kursā “Valsts, civilā un vides aizsardzība”.

Par saviem novērojumiem darbā ar studentiem attālināto nodarbību laikā U. Zupa norāda: „Darbs ar studentiem ir interesants – ne tikai padalīties ar to, ko pats zini, bet daudz ko iegūt pretī, jo studenti arī ļoti daudz ko zina un ir konkrētu jomu speciālisti, tādēļ man liekas, ka lekcijas ir diezgan interesantas. Tas, kas varbūt pietrūkst attālinātajā mācību procesā, ir tiešais kontakts ar auditoriju. Lai arī digitālie materiāli ir izveidoti un notiek lekcijas Skype, pašlaik digitālās tehnoloģijas attālināti nesniedz šādas iespējas, lai saprastu un sajustu auditorijas temperatūru.”

Saistībā ar promocijas darba „Stratēģiskās komunikācijas loma Latvijas sabiedrības saliedētības veidošanā visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā” izstrādi, doktorants uzsver, ka varētu veikties labāk, kā galveno problēmu minot laika trūkumu darba rakstīšanā. „Teorētiskā daļa ir gatava, ir tikai jāsēž un jāstrādā. Iesākto promocijas darba tēmu nolēmu mainīt studiju vidū, jo sākumā gribēju rakstīt par komunikāciju, kas pašlaik notiek COVID-19 sakarā, bet, tā kā sapratu, ka nevarēšu to pabeigt laikā, jo bija ļoti daudz vēl nezināmā šai jautājumā, pieslēdzos tēmai, kas nedaudz saistīta ar manu pagātni, proti, visaptverošā valsts aizsardzība. Manā promocijas darbā ir diezgan lielas paralēles ar to, kas notiek tagad, tikai pie cita apdraudējuma – iedzīvotāju spēja aizstāvēt savu valsti vai sagrupēties krīžu gadījumos. Pašlaik valsts līmenī situācijā ar COVID-19 krīzi vērojams, ka notiek tā saucamais learning by doing (mācās darot) nevis rīcībai, kas realizēta pēc iepriekš sagatavota plāna. Pēc būtības šādās situācijās attiecībā uz komunikāciju bija jau jābūt sagatavotiem konkrētiem komunikācijas plāniem.” U. Zupa uzskata, ka šis promocijas darbs, iespējams, varēs noderēt arī kādam “saimniecībā”.

Jautājot, vai ir grūtības apvienot promocijas darba izstrādi ar akadēmisko darbu LiepU, U. Zupa pieļauj, ka noteikti ir iespējams, ka lektors var apvienot zinātniski pētniecisko darbu ar akadēmisko darbu ar pilnu atdevi, bet viņš uzskata, ka šāds modelis pašreizējos apstākļos ir grūti īstenojams, jo tas ir saistīts ar vairākām lietām – pasniedzēju un kvalificētu pasniedzēju esamību/neesamību un darba samaksu. Pirms šī projekta viņa promocijas darba izstrāde esot bijis diezgan padārgs hobijs, bet, pateicoties projekta finansējumam, tas ir bijis labs atspēriens gada laikā, kas ļāvis aizbraukt un piedalīties konferencēs, nopirkt kvalitatīvas grāmatas promocijas darba izstrādei. „Man personīgi vairāk patīk darbs ar studentiem, iet auditorijās, patīk dalīties un runāt par to, ko zinu. Savu akadēmisko darbu uzskatu par dvēselisko darbu, par ko pieļauju, ka ļoti daudzi pedagogi citās vietās maz runā, jo primārais ir samaksa par darbu. Bet man primāri galvenais ir sajust dvēselisko piepildījumu. Man pašam zinātniski pētnieciskā darbība patīk kā tāda, kad ir iespēja kaut ko uzzināt, teiksim tā, ir interesantās lietas un ir mazāk interesantās lietas. Piemēram, gada laikā ar savu darba vadītāju publicējām vienu pētījumu saistībā ar Latvijas iedzīvotāju viedokļiem par visaptverošo valsts aizsardzību. Esmu Liepājā veicis 26 padziļinātas intervijas gan ar krievvalodīgajiem, kuri mājās runā krievu valodā, gan ar tikpat lielu daļu iedzīvotāju, kuri mājās runā latviešu valodā. Bija interesanti intervēt, apkopot datus, novērot tendences un izdarīt secinājumus. Pētījums tika atspoguļots vairākos medijos, ar pētījumu tika iepazīstināta Aizsardzības ministrija, kā arī Saeima. Ir sajūta, ka tu esi izdarījis labu darbu un tas tiek labi novērtēts – tā ir pētnieka lielākā laime un gandarījums, ka viņa darbs tiek tālāk izmantots. Diemžēl tik daudz nesanāk nodarboties ar zinātniski pētniecisko darbību, kā gribētos.”

Runājot par personīgo un profesionālo ieguvumu šajā projektā, U. Zupa atbild, ka ir cilvēks, kurš vienmēr var izdarīt vairāk: „Pret projektu attiecos maksimāli, darot lietas vēl vairāk, cik ir nepieciešams. Attiecībā uz paveikto, kuru nevar izmērīt un kur saņemu labas atsauksmes, ir tāds dzinulis darboties tālāk. Mana mēraukla ir mana sirdsapziņa.”