Radka Načeva (Radka Nacheva) no Varnas Ekonomikas universitātes Bulgārijā gandrīz jau gadu strādā par viespasniedzēju Liepājas Universitātē stratēģiskajā specializācijas jomā – „Informācijas tehnoloģijas” un nesen ir pabeigusi iesniegt publicēšanai vairākas zinātniskās publikācijas par e-mācībām pandēmijas laikā. Radka Načeva ir viena no septiņām viespasniedzējām, kura ir aktīvi iesaistījusies Eiropas Sociālā fonda projekta “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” (Nr. 8.2.2.0/18/A/021) īstenošanā, lai stiprinātu studiju virziena „Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātnes” kvalitāti, sniedzot savu profesionālo ieguldījumu akadēmiskajā un zinātniski pētnieciskajā darbībā.
Attiecībā par zinātniskajām publikācijām, viespasniedzēja skaidro:
“Pirmajos sociālās distancēšanās mēnešos pasniedzēji un studējošie saskārās ar izaicinājumu komunicējot virtuāli. Tradicionālās pasniegšanas metodes tika pārveidotas par digitāli orientētām, kas abas puses nostādīja ārpus komforta robežām, un mācību process tika novadīts pilnīgi elektroniskajā vidē, kuram bija jābūt organizētam tā, lai visiem studējošajiem būtu pieeja pieejamajiem materiāliem. Tādējādi pētniecības mērķis bija pētīt pieredzi, kas iegūta e-mācībās Varnas Ekonomikas universitātē un Liepājas Universitātē mājsēdes apstākļos.”
Līdz ar to Radka Načeva kopā ar LiepU Dabas un inženierzinātņu fakultātes dekāni Anitu Jansoni izstrādājušas praktisko e-mācību ietvaru. Kā daļa no viņu pētījuma tika aptaujāti arī datorzinātņu studenti, lai pārbaudītu izaicinājumus ar kādiem tie saskaras pirmajos mājsēdes mēnešos. Pamatojoties uz aptauju, pētnieces secināja, ka e-mācības abās universitātēs bija veiksmīgas. Radka Načeva uzsver:
“Studenti novērtē viņu skolotāju nodrošinātās iespējas, lai apgūtu mācību materiālu dažādās aktivitātēs, proti, publicējot lekcijas un uzdevumus, papildu literatūru, video lekcijas un nodrošinot sinhrono komunikāciju. Bet no otras puses, respondenti arī atsaucās uz negatīvām sekām no šāda veida mācīšanās. Piemēram, pārāk daudz pavadītu stundu pie datora, reālas saskarsmes trūkuma ar skolotājiem un citiem studentiem studiju grupā, problēmas ar interneta savienojumu, elektrības traucējumi ārkārtas gadījumos, slikts tehniskais aprīkojums (dažiem no tiem nav atbilstošas tehnikas apjomīgākas video konferences nodrošināšanā un programmatūras īpaši veicamos uzdevumos).”
Šobrīd viespasniedzēja plāno turpināt zinātniski pētniecisko darbu, kas saistīts ar sociālo mediju ietekmi uz augstāko izglītību.
